Vēstule cilvēkam, kas man ļoti daudz, ko nozīmē un kuru centos iedrošināt.

es zinu, ka man tevi tik un tā nesanāks pārliecināt un , lai kā censtos tā tik un tā būs tava izvēle, ko darīt ar savu dzīvi, taču bieži cilvēki nezin, ko vēlās un kas tiem ir vajadzīgs. Es zinu, ka dažreiz liekas, ka neviens tevi tik un tā nesaprot un kāda jēga kko darīt, jo pašlaik nav jau tik slikti un it īpaši, ja pietiek ar to mazumiņu, kas it kā ir. Un nepārtraukti rodas tas jautājums kpc maz censties, gan jau kkā izķepurošos, it īpaši, ja tā pat neviens manī neklausās, neieklausās un nemēģina saprast.. Ir taču labi. un tu nesaproti, kpc visi tevi močī un neliek mierā. Es zinu to sajūtu un saprotu.

Bet tad pienāk viena diena, kad tu izvēlies, ka tas mazumiņš, kas tev iepriekš būtu pieticis tagad jau šķiet pārāk liels, un tu nolaid vēl uz leju un tad vēl un vēl, un vēl.. Un tad vairs nav kur nolaisties un tu paliec tur  - pašā apakšā. un tev vairs nav neviena, kas tevi pastumtu, jo iepriekš tu pats visus izgrūdi. un tad ir brīdis, ka vairs nezini, kur likties. es nerunāju tagad par tevi. Es tev saku par to kā es jūtos tagad. Vienīgqais cilvēks, kas man i pagrūž ir mana mamma, bet tā pat kjā tu arī es viņu izgrūžu un tas mani smacē, jo saprotu, ka tas nav pareizi, bet es to daru. Un tad es saprotu, ka krītu ļoti ļoti krītu un man ir bail ka kad piezemēšos tas ļoti sāpēs, bet pašreiz tas liekas vieglāk. Bet tas nav pareizi..

Es melotu, ja teiktu, ka dusmojos uz tevi, es dusmojos uz sevi, un ļoti dusmojos, jo nespēju tikt galā ar sevi un savu dzīvi. Tā pat kā tu es to dzenu uz leju. Jā, vispirmām kārtām es dusmojos uz sevi. Un ļoti , es esmu vīlusies sevī. Un tas sāp skatīties uz kādu kurš dara to pašu ar savu dzīvi. It īpaši ja tu zini, ka tas cilvēks ir spējīgāks.. bet ir viegli nosodīt citus. Bet tas sāp, kad cilvēks nesaprot, ka viņš nav radīts tam lai strādātu melno darbu, dzīvotu mazā dzīvoklīti un uztrauktos par naudu. Sevišķi tad, kad viņš var kko vairāk..

Es nevaru mainīt tavu dzīvi un piespiest tev darīt lietas. Bet es varu tev parādīt to pasaules daļu, kuru es zinu un iemācīt dzīvot tā, kā es to zinu. Un es apsolu tas nesāpēs, tas būs grūti un zinu, ka iespējams brīžiem pat neiespējami, taču tas nekad nenodarīt tev kaitējumu un to es tev apsolu. Es apsolu, ka varēšu mosties ar tevi no rītiem un taisīt tev brokastis un samīļot, kad liksies, ka viss ir beidzies, taču galvenais tikai nepadodies.. lūdzu.. es negribu, lai tu pieļauj to pašu kļūdu, ko es, un es negribu, lai tu krīti un sasities..