Ir lietas un situācijas kas maina visu. Beidzot es sajutu spēku mainīt visu. Mainīt sevi. Es atradu spēku vairs neticēt. Savā ziņā ir lietas, kas ir tik labas, taču tā iemesla dēļ tās tik ļoti sāpina. Visu laiku es mēģināju ilgi nepalikt centrā, reti kad satikties ar saviem puišu draugiem tikai tāpēc, ka zināju, ka viņam tas nepatiks, taču viņš dara savādāk. Viss jau ir ļoti jauki un es noteikti rīkotos tā pat, bet tas nenozīmē, ka tas mani nesāpina un neliek man rīkoties neapdomīgi un stulbi. Kad tu zini, ka cilvēku tas ļoti sāpina tu nemēdz tā rīkoties. un brīžos kad tev ir  vismazākā uzticība viņam, viņš rīkojas tā lai tev tieši otrādi rastos vēl liekāka neuzticība, naids un dusmas. un smieklīgi ir tas, ka tas ir par to ka viņam ir tik plaša sirds. Un ik reizi šājos brīžos parādās arī skumjas - par Viņu. 

Katru reizi, kad strīdos ar eriku es atceros par edvardu. vismaz zinu, ka viņš mani mīl un vienmēr gaidīs, lai cik tālu es nebūtu. 

Rīt vajadzēs atrast kādu kas man pārdos kokaīnu. Man vienalga, par to ko cilvēki teiks, bet man gribas. 

Jā niecīgas situācijas liek rīkoties ļoti neapdomīgi. 

I'm fine, I'm just not happy..