Vairāku dienu garumā esmu daudz ko apdomājusi un nonākusi pie slēdziena, ka mana dzīve nav nekas vairāk kā aizspriedumu un stereotipu virpulis ap mani. Sapratu, ka pārāk daudz gaidu no cilvēkiem, kas man nekad nevarēs dot to, ko es vēlēšos un sagaidīšu. Viņi nekad nemainīsies un vienmēr paliks tādi kādi viņi ir. Tā pat es sapratu, ka nav vērts mēģināt izmainīt pasauli, bet gan labāk mēģināt izmainīt sevi, lai nav jāmaina pasaule. Tādēļ sapratu, ka nelikšu nedz spēkus un cerības uz cilvēkiem, nedz sagaidīšu neiespējamo no viņiem, nelūgšu nedz uzticību, nedz sapratni. Vieglāk būs, ja dzīvošu vieglprātīgi un pavirši - vismaz mazāk lietām pievērsīšu uzmanību.
Sapratu, ka pēdējā laikā biju palikusi ļoti sīkumaina un vairs nespēju uz lietām skatīties no augšas. es tajās iedziļinājos tik pamatīgi, ka spēju saskatīt vissīkākās detaļas. dažbrīd likās, ka dzirdu cilvēku domas, jo sejas izteiksmes, acu skatieni un enerģija bija tik pašsaprotama, ka likās, ka dzirdu balsi, kas to visu sakopo un man pavēsta, ko šis cilvēks domā, jūt un vēlas..
Diemžēl, man tas apnika un sapratu, ka nav jēga būt sīkumainai un pamanīt to, ko citi nepamana.. Protams pasaule vairs nešķitīs tik krāsaina un interesanta kā agrāk, taču tā būs mazāk sāpīga noteikti..
Sapratu, ka pēdējā laikā biju palikusi ļoti sīkumaina un vairs nespēju uz lietām skatīties no augšas. es tajās iedziļinājos tik pamatīgi, ka spēju saskatīt vissīkākās detaļas. dažbrīd likās, ka dzirdu cilvēku domas, jo sejas izteiksmes, acu skatieni un enerģija bija tik pašsaprotama, ka likās, ka dzirdu balsi, kas to visu sakopo un man pavēsta, ko šis cilvēks domā, jūt un vēlas..
Diemžēl, man tas apnika un sapratu, ka nav jēga būt sīkumainai un pamanīt to, ko citi nepamana.. Protams pasaule vairs nešķitīs tik krāsaina un interesanta kā agrāk, taču tā būs mazāk sāpīga noteikti..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru