otrdiena, 2013. gada 29. oktobris

Man sāp..

Tu guli. Es tevi ļoti negribot apķeru, un uz brīdi likās, ka negribi mani laist vaļā.Es lēni mēģināju dabūt atpakaļ savu roku, vilku to, bet tu man neļāvi.. katru reizi kad dabūju to pa centimetru vairāk, tu to saspiedi ar saviem stiprajiem elkoņiem, bet tad es attapos, tu nemaz nemēģināji mani turēt un tās bija tikai manas iedomas, patiesībā tu vnk gulēji.. Jā, tajā brīdī jutos nedaudz neveikli domājot, ka centies mani paturēt..
tu šonakt neizdarīji neko sliktu (nu gandrīz, ja neskaita to, ka mani apsaukāji un nu jā), tu beidzot biji patiess.. Laikam gan nedaudz pa vēlu. Tas man lika ļoti daudz, ko pārdomāt. Pārdomāt tieši mūsu attiecības. Nebiju gaidījusi, ka tik daudz, ko būsi noklusējis.. Zinu, ka tā nav mana darīšana, bet tu zini, ka mani tas ļoti uztrauc, ko esi darījis pagātnē, un tu tā pat zini, ka ļoti nepatīk, ka uzzinu, ka neesi kko teicis.. bet galvenais jau nav tas, galvenais jau ir, ka tu to vari pateikt spēlē, bet man nē.. Man tas ļoti atsauc atmiņā kā pret mani izrīkojās Edvards - viņš man teica, ka ar mani tā būs pirmā reize arī viņam.. un es tam ticēju, jo tas man bija ļoti svarīgi, bet tad vienreiz, jau kādu laiciņu vēlāk, viņš spēlējot patiesību un risku pateica, ka tā nav.. tas bija ļoti sāpīgi to uzzināt tādā veidā..
Tā pat ir ļoti pazemojoši klausīties, kā tu fano par kādu porno zvaigzni, jo, lai,cik muļķīgi tas nebūtu, tomēr jebkura meitene grib būt īpaša savam puisim un ticēt, ka tā ir taisnība, kad viņš saka , ka viņa ir visskaistākā, taču dzirdot to, cik ļoti tev patīk kā viņa elso, un visu tavu sajūsmu pilno stāstījumu par dažādu matu krāsu meiteņu porno, es nebūt nejutos īpaša. Drīzāk jau pazemota, ka mans puisis ir tādā starā par viņu. un zinu ka teiksi, ka neesi, taču tik un tā dzirdot vārdus, cik ļoti man patīk kā viņa elso, tas neliek justies īpašai. bet to jau nevar pārmest, jo tu jau tā pat nemainīsies.. tu varēsi izlikties, bet ne mainīties.
Un runājos par to, ka tev izrādās ir ari liets, ko neesi teicis par Viņu, arī ir nepatīkamas.. un arī lietas, ko neesi stāstījis pats par sevi. lai arī esmu tev to jautājusi un tu to esi noliedzis, bet spēlē to var pateikt. Laikam tas jau arī ir visnepatīkamākais..
Bet kā jau teicu tev to nesaprast un tu to nekad nesapratīsi, toties man, nu bet protams, kas tad man varētu notikt, patiesībā nekas.. vnk ar katru reizi, pieņemu, ka esi pamanījis, man paliek stipri stipri vienalga.. Es vnk visu pārdomāju un saprotu, ka tu paliksi tāds pats neiejūtīgs maita un, lai arī kā tu censtos, tu dziļi sirdī paliksi tas pats cilvēks.. Laikam tev ir vajadzīga tāda meitene kā Viņa. Vismaz pret viņu tu izturējies kā pret karalieni.. Vai arī pareizāk sakot, man ir vajadzīgs puisis, kurš mani nēsās uz rokām, un kuram pajautājos jautājumu, kura ir visskaistākā meitene, viņš atbildēs, ka esi, un jautājot par kādu garām gājēju - vai tad viņa nav skaistāka? viņš pat nepaskatīsies..
Tagad skatoties uz tevi, es sāku izjust tādu kā naidu, man vairs pat gulēt ar tevi negribas.. Ja godīgi apdomāju uz pāris dienām aizbraukt prom.. prom pie draugiem, jo, jā, mani draugi ir Jūrmalā un, par cik tu neesi nekad izrādījis interesi pie viņiem braukt, esmu nedaudz sailgojusies. Bet man ir bail, es gan nezinu no kā.. Man ir bail tevi zaudēt, bet manī iekšā tā dedzina..Cik žēl, ka dzīve ir tāda maita, un cilvēki ir tik pretīgi..
Man sāp..

sestdiena, 2013. gada 26. oktobris

ohh i miss the beginning of our relationship

Šī dziesma man asociējas ar tevi.. tu izglābi mani no pagrimuma. bet tomēr es tevi mīlēju pirmā un tomēr arī stiprāk. tu mani izglābi, bet aizmirsi par mani. Šķiet, ka laikam aizmirsi, ka vajag atgādināt par to cik ļoti mani mīli, aizmirsi, ka jāliek man justies vajadzīgai un pasargātai..
Bet tas jau laikam ir normāli, vnk ceru, ka laicīgi atcerēsies to..

sad story bro..

Pirmo reizi lai rakstītu, izvēlos tādu mūziku kuru nekad gandrīz neklausos.. Aerosmith - crazy.. Love this song even if i dont listen to it very much..
Bet citkārt manī plosās tādas dusmas. Gribas kliegt un aizbēgt prom. Es sapņoju, sapņoju, sapņoju un sapņoju. Cenšos.. Bet viss velti.. man gribas, lai mani kāds sagrābj un nekad nelaiž vaļā, lai, nekad neapnīku un visu laiku grib skulpstīt mani, uz mani skatās kā uz ko īpašu, svētu, lai skulpsta mani tā kā pēdējo reizi, tā lai ir bail mani zaudēt. Es gribu, lai mani mīl kā nevienu citu , lai ilgojas pēc manis jau īsu brīdi esot prom, lai es justu to kaisli no otra..
Es gribu tādus skulpstus, ka zeme zem kājām pazūd, pasaule kļūst maza un viss, kas licies svarīgs, liekas maznozīmīgs.. Es jau nesaku, ka visu laiku, bet bieži.. Bet par visu visbiežāk es gribu justies vajadzīga, mīlēta, vajadzīga, gaidīta, īpaša..
Es jau negribu teikt, ka neesmu tā jutusies, protams, ka esmu, bet nu jau esmu diezgan aizmirsusi kā tas ir.. Un, ja arī brīžiem liekas, ka atkal būs tās sajūtas, tad drīz vien tās nomāc citas daudz nepatīkamākas un daudz nomācošākas.
#vnkļotibēdīgi..

trešdiena, 2013. gada 23. oktobris

ko domā centra cilvēki???????????

kādēļ puišiem patīk garlaicīgas, vienveidīgas un atklāti sakot pat pilnīgi parastas, pelēkā pūļa meitenes??? Piemēram, centrs ir pilns ar tādām - visas kā viena.. Taču jūs viņām skraidāt pakaļ.. Tā nu gan ir aprobežotība. Visu laiku esmu domājusi, ka lielāka daļa cilvēku ir aprobežoti (it īpaši mana vecuma), taču skatoties un tiem "centra" cilvēkiem sāk šķist, ka tie, jā, uzsvēršu tie nevis viņi, ir no alas izlīduši.
Nav jau tā, ka mani tas īpaši uztrauc, bet vnk liekas dīvaini. Tā pat arī, ko dara tās meitenes? Ne jau kurš katrs puisis viņām derēs, bet gan viņam ir jābūt ar lielisku stila izjūtu, jāklausās alternatīvā mūzika, jābūt nedaudz bohēmistam un galu galā jābūt vnk "krutam".. tas arī ir pilnīgs sviests. Un tad viņas čīkst un sūdzas, cik drausmīga ir viņu dzīve, ka tie "krutie" čaļi viņas nepamana, tači viņas ir tik aklas, lai saprastu, ka viņām skrien pakaļ kaudze jauku, gudru un daudz reižu interesantāki čaļi.. un tā sākās tas apburtais loks..
jām.. laikam aiz neko nedarīšanas, man galva iet sviestā..

pirmdiena, 2013. gada 21. oktobris

sestdiena, 2013. gada 19. oktobris

Tāda sajūta, ka nekas nav tā, kā tam ir jābūt. Tik garlaicīgi. Viss ir vienveidīgs. Liekas, ka varētu atdot visu to, kas man ir, jo tas vairs nesagādā nekādu prieku - kā vecas, nonēsātas drēbes..
Gribas dabūt ātrāk tiesības, mašīnu un laist kkur projām.. vienai.. jā gribas vienai.. bet atkal no otras puses negribas nekur prom gribas tepat.. nekur nebraukt, bet kko interesantu, aizraujošu.. Man tik ātri apnīk cilvēki. Ir tikai gads pagājis, bet man jau tracina.. un gribas ko aizraujošāku.. bet tajā pašā laikā, tik ļoti mīlu, ka nevaru.. gribas, gribas, gribas .. visu tikai gribas, bet neko nedaru lai, kas mainās.. ĀĀĀĀĀĀ!
Kad beidzot beigsies, tas pasākums, ko sauc par ikdienu? Man gribas nezināt, kas ir pa dienu, kur atrodos... gribas piedzīvojumus.. kko tādu, kas parastam cilvēkam netiek dots.. Man gribas būt īpašai..
Un atkal man gribas, gribas, gribas.. Cik vienam cilvēkam var gribēties.. Nekad jau nav pietiekoši...
Esmu pazaudējusi sevi.. visu.. un neko.. un atkal es jūku prātā. ak, cik garlaicīgi ir dzīvot...

svētdiena, 2013. gada 16. jūnijs

Liekas, ka esmu pazaudējusi sevi. Es atceros, kad gāju pamatskolā.. viss bija daudz patiesāk. Man bija par ko sapņot. Tagad man nav vairs nav par ko sapņot, nav ar ko dalīties priekos/bēdās, man nav neviena blakus, esmu viena. Jau kad iestājos RFL liekas, ka tā vairs nebiju es. Bet tad bija vēl kāds blakām. Tagad, kas es esmu.. Kārtējais "rajona" cilvēks. Lai arī pat tas es neskaitos.. Dažreiz riebjas par ko esmu kļuvusi.
Riebjas tas, ka mīlestības dēļ man nākas atdot savu būtību. Man tik ļoti gribas to sajūtu kā piemēram aizbraucot uz Positivusu.. man gribas justies brīvai. Es jūtos piesieta.. Bet kā, lai tieku vaļā, ja pati sevi sasēju šeit.
Man gribas prom.. Man ir vienalga.

ceturtdiena, 2013. gada 30. maijs

XXXXXXXXXXXX

Tavs smaids, biezās lūpas, kuras mani lēni skulpsta. Perfektie zobi.. Pelēki zilās acis, kurās liekas, ka redzu visu tavu dzīvi un pazūdu nebūtībā.. Tavs vīrišķīgais augums, maigā āda.. tavas krūtis un mugura.. tavas lāpstiņas, kad mīlējamies.. tavi mati, kuros gribas ieķerties.
kā tu elpo - leni, bet smagi..
kā guli - saldi un mierīgi..
kā smiejies - skaļi un no sirds..
Mana paļāvība uz tevi.. Mans patvērums.. viss..
Tik ļoti negribas, lai pienāktu mūžība.. Un tik ļoti negribas, lai paliek tagadne..Gribas pa vidam.. neiespējamo.. Kāpēc, laiks nevar vnk apstāties..
Man bail.. bail domāt par to, kas būs.. Ja nu... Kas būtu.. ja.. ja.. ja.. bet tad iedomājos, ja nu tomēr viss būs labi.. 

pirmdiena, 2013. gada 13. maijs

Tik bieži man ir bēdīgi.. Tik bieži man negribas neko.. Gribas padoties, likties mierā, ļauties, lai viss tas pazūd, taču ir pienākumi, no kuriem es nekur neaizbēgšu.. Un vēl ir atmiņas.. Kas dzīsies pakaļ, kā nāve un beigu  beigās tik un tā noķers. 
Un atkal tas pats jautājums - vai es daru pareizi? vai ir pareizi palikt? Vai man vispār to vajag? 
Visi saka, ka viss nokārtosies. Bet dažreiz nekas nenokartojas.. Dažreiz viss paliek sapists līdz galam. 
Man ir bail. Bail dzīvot tālāk, jo man negribas neko sabojāt, bet tai pašā laikā es nevēlos būt viena no visiem. Es gribu būt īpaša.. Es negribu tikai apmierināt savas dzīvnieciskās tieksmes un viss. Es gribu ari augt morāli.. Es vēlos kko vairāk. Bet es nezinu kā.. 
Beauty-dreams-drugs-hope-favim.com-659318_large

piektdiena, 2013. gada 12. aprīlis

Kāds reiz man teica - cilvēki nemainās.. Bet viņš maldījās.. Es mainījos, es pieaugu. Manas vērtības mainījās, sapņi, palika tikai atmiņas..
 743c27de56e36925a6031b38e15293d9.960x.nopad_large

piektdiena, 2013. gada 18. janvāris

nu kkā tā es jūtos..

Dažreiz gribas, lai nekad nebūtu atradusies tur kur atrados, un iepazinusies ar tiem, ko tagad pazīstu. gribas, lai viss būtu vieglāk un lai man būtu vienalga.. bet man nav.. diemžēl..