Ir lietas un situācijas kas maina visu. Beidzot es sajutu spēku mainīt visu. Mainīt sevi. Es atradu spēku vairs neticēt. Savā ziņā ir lietas, kas ir tik labas, taču tā iemesla dēļ tās tik ļoti sāpina. Visu laiku es mēģināju ilgi nepalikt centrā, reti kad satikties ar saviem puišu draugiem tikai tāpēc, ka zināju, ka viņam tas nepatiks, taču viņš dara savādāk. Viss jau ir ļoti jauki un es noteikti rīkotos tā pat, bet tas nenozīmē, ka tas mani nesāpina un neliek man rīkoties neapdomīgi un stulbi. Kad tu zini, ka cilvēku tas ļoti sāpina tu nemēdz tā rīkoties. un brīžos kad tev ir  vismazākā uzticība viņam, viņš rīkojas tā lai tev tieši otrādi rastos vēl liekāka neuzticība, naids un dusmas. un smieklīgi ir tas, ka tas ir par to ka viņam ir tik plaša sirds. Un ik reizi šājos brīžos parādās arī skumjas - par Viņu. 

Katru reizi, kad strīdos ar eriku es atceros par edvardu. vismaz zinu, ka viņš mani mīl un vienmēr gaidīs, lai cik tālu es nebūtu. 

Rīt vajadzēs atrast kādu kas man pārdos kokaīnu. Man vienalga, par to ko cilvēki teiks, bet man gribas. 

Jā niecīgas situācijas liek rīkoties ļoti neapdomīgi. 

I'm fine, I'm just not happy..

wanna be a princess...

Tik ļoti gribas beidzot pieaugt. Lemt pašai par savu dzīvi. Pārvākties uz citu valti, iepazīties ar citiem cilvēkiem un aizmirst visu, kas bijis. Smaidīt no visas sirds. Un visbiedzot lai vairs nebūtu tik daudz sliktu dienu. Gribu iet uz mazām kafejnīcām dzert kafiju, ēst mazus cupcakes un smēķēt cigaretes. Vakaros iet sēdēt restorānos un baudīt garšīgus ēdienus. Iet uz mākslas galerijām, iepazīties ar kādu mākslinieku.. un tad.. nu jā..

Žēl, ka es savu dzīvi nemāku vadīt uz priekšu. Uz saviem mērķiem. Es pārāk dzīvoju savā tagadnē. VIss pārāk daudz atgādina pagātni un skola, skola, skola. Vecāki, draugi un viss viss.. GRibas būt brīvai. Nebūt tam no kura kko sagaida vai tieši otrādi sagaidīt no kāda kko..  tikai tas nav iespējams..
 
Negribu vairs lai manī dzīvo zvērs. Man nevajag lai tass plosās un ārdās. Tik pēkšņi man gribas pareizu un skaistu dzīvi. Vienkāršu un pieklājīgu. Negribu vairs piedzerties un būt seksatkarīga, bez jebkāda kauna sliekšņa. Gribas būt pieklājīgai, pa vakariem iemalkot nedaudz vīnu, nedomāt par seksu.


Žēl, ka ir pārāk daudz, kas mani tur..

WHAT?

Vai kāds man var paskaidrot, kā pie velna man var likties, ka esmu ļoti daudz apēdusi, ja neesmu ēdusi pilnīgi neko un visu dienu dzērusi tikai ūdeni? Taču ir ada sajūta, ka esmu apēdusi pus pasauli.. Un gribas samazināt dienas uzņemto ēdienu skaitu, bet tam seko tas awkward  moments, kad tu saproti, ka nav ko mainīt.. 
Liekas, ka sajukšu prātā. Riebjas mācīties, lai arī daudz vairs nav atlicis, taču man riebjas apziņa, ka pēdējās nedēļās ir ļoti JĀSARAUJ! bet nu neko padarīt, kas jādara, tas jādara.. Tagad galvenais līdz nākamajai 4dienai izvilkt un tad jau viss.. :)

how to die without pain?

Vairāku dienu garumā esmu daudz ko apdomājusi un nonākusi pie slēdziena, ka mana dzīve nav nekas vairāk kā aizspriedumu un stereotipu virpulis ap mani. Sapratu, ka pārāk daudz gaidu no cilvēkiem, kas man nekad nevarēs dot to, ko es vēlēšos un sagaidīšu. Viņi nekad nemainīsies un vienmēr paliks tādi kādi viņi ir. Tā pat es sapratu, ka nav vērts mēģināt izmainīt pasauli, bet gan labāk mēģināt izmainīt sevi, lai nav jāmaina pasaule. Tādēļ sapratu, ka nelikšu nedz spēkus un cerības uz cilvēkiem, nedz sagaidīšu neiespējamo no viņiem, nelūgšu nedz uzticību, nedz sapratni. Vieglāk būs, ja dzīvošu vieglprātīgi un pavirši - vismaz mazāk lietām pievērsīšu uzmanību.
Sapratu, ka pēdējā laikā biju palikusi ļoti sīkumaina un vairs nespēju uz lietām skatīties no augšas. es tajās iedziļinājos tik pamatīgi, ka spēju saskatīt vissīkākās detaļas. dažbrīd likās, ka dzirdu cilvēku domas, jo sejas izteiksmes, acu skatieni un enerģija bija tik pašsaprotama, ka likās, ka dzirdu balsi, kas to visu sakopo un man pavēsta, ko šis cilvēks domā, jūt un vēlas..
Diemžēl, man tas apnika un sapratu, ka nav jēga būt sīkumainai un pamanīt to, ko citi nepamana.. Protams pasaule vairs nešķitīs tik krāsaina un interesanta kā agrāk, taču tā būs mazāk sāpīga noteikti..