Kas cilvēkiem liek teikt to, ko viņi patiesībā nedomā..? atbildēt uz jautājumiem ar vārdiem, ko otrs grib dzirdēt..? Kas ir tas, kas mums liek melot  un, ja esam sevis cienīgi, uzdrīkstēties sevi padarīt par meļiem? Un galvenais, kas ir tas, kas mums liek sāpināt citus?

Šķiet, ka pēdējā laikā esmu pateikusi tik daudz lietu, ko patiesībā nedomāju.. Es nemēdzu mētāties ar vārdiem, taču liekas, ka tagad saku visu ko otrs grib dzirdēt. Es runāju par nākotnes plāniem, lai arī riebjas to darīt, jo neticu tiem. Runāju par to, cik jauki būtu dzīvot kopā.. Solu neiespējamo.. Lūdzu, lai man sola neiespējamo. Saku, ka ticu, lai arī nekad iepriekš neesmu ticējusi, lai arī cik stipri būtu mīlējusi.. 

Man ir bail. Bail no solījumiem, ko jeb kurā laikā varu pati lauzt.. tad kāda jēga solīt? kāda jēga ir teikt to, ko tu nezini? teikt, ka precēsi, ka mīlēsi? Tu pat nevari zināt vai izdzīvosi līdz vakaram.. Saprotu, ka esmu teikusi tik daudz lieka.. Ja soli precēt, mīlēt visu atlikušo mūžu, tad to saka tikai vienam cilvēkam, nevis katrā kurā iemīlies.. 

Šeit arī es kļūdījos.. es to pateicu, lai arī nekad iepriekš nebiju to teikusi. un vēl piespiedu pateikt to otram cilvēkam. Es nekad iepriekš nebiju solījusi precēties, mīlēt mūžīgi.. Bet es to izdarīju. Es apsolīju, to ko lauzīšu.. Un viņš apsolīja to, ko bija jau solījis kādai citai.. Tad kāda jēga ir no šiem solījumiem? Tie ir bezvērtīgi.. Tu pats netici tam, ko pasaki, bet turpini to teikt.. tu saki to tikai, tāpēc, ka tā vajag.. kāda no tā jēga, kāda vērtība? Un solījums, kurš ir jau kādreiz teikt kādam citam.. tas ir tik pat nevērtīgs, nodrāzts.. Kāda jēga ir solīt to visiem pēc kārta? vai tad galvenais solījuma mērķis nav to turēt? Bet kā var to turēt, ja apsolīts ir jau vairākiem. Uzticēšanās, mīlestība, kāda tam vairs ir nozīme?  Mēs sabojājam to, kam bija jābūt īpašam.. Padarot to par mēslu. Un uzticēšanās, mīlestība, kā var uzticēties tam kurš melo, un mīlēt, to kurš solījumus uzskata par tukšiem vārdiem.

Vai maz kaut kam citam tad ir nozīme? Dzīvošana sapņos? vai tas ir tas uz ko es tiecos? Es vairs neticu. Es pateicu to pirmoreiz savā mūžā. Un viņš man solīja to pašu.. taču tas neko nenozīmēja, jo bija pateikt jau kādam iepriekš..