Kas cilvēkiem liek teikt to, ko viņi patiesībā nedomā..? atbildēt uz jautājumiem ar vārdiem, ko otrs grib dzirdēt..? Kas ir tas, kas mums liek melot  un, ja esam sevis cienīgi, uzdrīkstēties sevi padarīt par meļiem? Un galvenais, kas ir tas, kas mums liek sāpināt citus?

Šķiet, ka pēdējā laikā esmu pateikusi tik daudz lietu, ko patiesībā nedomāju.. Es nemēdzu mētāties ar vārdiem, taču liekas, ka tagad saku visu ko otrs grib dzirdēt. Es runāju par nākotnes plāniem, lai arī riebjas to darīt, jo neticu tiem. Runāju par to, cik jauki būtu dzīvot kopā.. Solu neiespējamo.. Lūdzu, lai man sola neiespējamo. Saku, ka ticu, lai arī nekad iepriekš neesmu ticējusi, lai arī cik stipri būtu mīlējusi.. 

Man ir bail. Bail no solījumiem, ko jeb kurā laikā varu pati lauzt.. tad kāda jēga solīt? kāda jēga ir teikt to, ko tu nezini? teikt, ka precēsi, ka mīlēsi? Tu pat nevari zināt vai izdzīvosi līdz vakaram.. Saprotu, ka esmu teikusi tik daudz lieka.. Ja soli precēt, mīlēt visu atlikušo mūžu, tad to saka tikai vienam cilvēkam, nevis katrā kurā iemīlies.. 

Šeit arī es kļūdījos.. es to pateicu, lai arī nekad iepriekš nebiju to teikusi. un vēl piespiedu pateikt to otram cilvēkam. Es nekad iepriekš nebiju solījusi precēties, mīlēt mūžīgi.. Bet es to izdarīju. Es apsolīju, to ko lauzīšu.. Un viņš apsolīja to, ko bija jau solījis kādai citai.. Tad kāda jēga ir no šiem solījumiem? Tie ir bezvērtīgi.. Tu pats netici tam, ko pasaki, bet turpini to teikt.. tu saki to tikai, tāpēc, ka tā vajag.. kāda no tā jēga, kāda vērtība? Un solījums, kurš ir jau kādreiz teikt kādam citam.. tas ir tik pat nevērtīgs, nodrāzts.. Kāda jēga ir solīt to visiem pēc kārta? vai tad galvenais solījuma mērķis nav to turēt? Bet kā var to turēt, ja apsolīts ir jau vairākiem. Uzticēšanās, mīlestība, kāda tam vairs ir nozīme?  Mēs sabojājam to, kam bija jābūt īpašam.. Padarot to par mēslu. Un uzticēšanās, mīlestība, kā var uzticēties tam kurš melo, un mīlēt, to kurš solījumus uzskata par tukšiem vārdiem.

Vai maz kaut kam citam tad ir nozīme? Dzīvošana sapņos? vai tas ir tas uz ko es tiecos? Es vairs neticu. Es pateicu to pirmoreiz savā mūžā. Un viņš man solīja to pašu.. taču tas neko nenozīmēja, jo bija pateikt jau kādam iepriekš..

ej nahuj.

Vajadzētu mācīties.. pulkstenis rāda pus divpadsmit, bet es nekādi nevaru pieķerties nevienai nolādētai lapai, kas stāv man priekšā. Es raudu.. Es jūtos nogurusi.. Jūtos pazemotam, tā it kā es izniekotu laiku.. Es pazemojos. Es jūtu, ka dēļ savām bailēm man nav vairs spēka ko iebilst vai pateikt.. NĒ!
Man ir apnicis tik daudz ko dot citiem. Apnicis piekāpties, lai kā riebtos. Man riebjas tas kā aizstāvu, tas cik daudz laba saku. Bet vēl vairāk ir apnicis, ka es cienu nahuj, bet mani gan nē. Man riebjas tas, ka nesaprot elementāras lietas. man tas riebjas. es esmu nogurusi no kārtējām attiecībām, kas ir vnk huiņa.
Ar mīlestību bieži vien ir par maz. Daudz daudz par maz. Man riebjas tas, ka nekad negribi palīdzēt mājas lietās, tas, ka uzskati, ka ja uzturies pie manis tad no tevis nedrīkst neko prasīt. Bļeģ es noteikti neesmu attiecībās ar kādu tikai tāpēc, lai kāds man būtu blakus. Es tevi mīļoju. lutinu, dziedu pēc tavas stabules.. bet tu nahuj neko nedari.
Tu pat nepamani to, ka esmu palikusi bez mugurkaula.. Uzreiz darīšu visu ko lūgsi.. Tu esi idiots. Es nekad neviena dēļ tā neesmu pazemojusies. Un zini kāpēc es to darīju, jo uzskatīju, ka tu esi īstais.. Mans īstais un vienīgais.. Bet tagad saprotu, ka cilvēks, kurš pasaka - tu nopirki pīpēt? Nē.. Ā tad es iešu pie sevis..jo pie tevis nebūs, ko pīpēt.. nezinu, ko tu ar to domāji, bet man ir pie dirsas. Tā tas izklausījās no malas. Zini varēji kaut vai samelot un vnk pateikt, ka gribi dzert vai jeb ko citu un tāpēc iesi uz mājām, bet tas kā tu to pateici. Bļeģ ej nahuj.



Kas tu esi par puisi? var redzēt kam tev ir meitene un kāpēc pie manis paliec. Es visu laiku daru visu, lai tev ir labi.. Nezināju, ka par daudz ir prasīts iziet ar suni, ja dzīvo pie kāda.. tu šeit pat ne par ko nemaksā.. bļeģ, man riebjas tas, ka cilvēks pats to nevar saprast. man tas riebjas.
Liekas, ka tu biji tiešām pirmais cilvēks kuram tā pakļāvos.. Nebija tā vērts un noteikti arī nebūs. Tiešām cerēju, ka būsi īstais.. laikam kā vienmēr maldījos..Tas ir iemesls kāpēc es nekad neielaidu nevienu savā dzīvē.. un laikam arī nevajadzēja..
Un neesmu pārliecināta, ka savu nākotni vēlos pavadīt ar puisi, kurš strādās kādā nišā darbā, sēdēs mājās un neko nedarīs.. kurš tik ļoti grib bērnus, bet pat par viņiem nerūpēsies. man to nevajag. es neesmu muļķe.