tik sen neesmu neko rakstījusi. liekas, ka viss notiek tik ātri, ka grūti vairs atrast laiku sev.. piedzīvojumi, lietas, darīšanas un protams - problēmas.. brīžiem labi momenti, brīžiem satriecoši, taču tik pat bieži arī slikti un drausmīgi mirkļi gadās..
visvairāk mani tracina tas, ka tik reti pēdējā laikā ar mani notiek interesanti notikumi. es skatos uz cilvēkiem kuri sāk veidot attiecības, kuri spēj būt vieglprātīgi, kuriem ir jautri un interesanti. es nesaku gluži, ka man ir garlaicīgi taču nevaru arī pateikt, ka ir nenormālāka jautrība.. brīžiem šķiet, ka atrodos tur kur atrodos kāda cita dēļ. man jau patīk it kā darīt tās lietas, ko daru, vnk tik ļoti ir pietrūcis būt uzmanības centrā. ja godīgi sāk arī šķist, ka palieku vēl vecāka un gribu pārvākties uz mazu dzīvoklīti viena, sākt strādāt un viss.
manā galvā pašlaik ir milzīga putra, laikam nevajadzēja neko rakstīt.
man nav ne mazākās nojausmas, ko darīt.. ir palikušas nepilnas 3dienas.. liekas, ka drīz dzīve apstāsies.. es pat nezinu vēl jo projām kur mācos. man nav nemazākās no jausmas, kas notiks tuvākajā laikā. man ir bail domāt par šo gadu. es ļoti vēlos pabeigt skolu ātrāk, bet man ir bail, bail no tā, ka zaudēšu visu, ko mīlu. bail, ka palaidīšu garām tik daudz ko.. es taču nekad mūžā nevarēšu apvienot skolu, sportu un vēl izklaides.. tas vnk nav iespējams.. tāda sajūta, ka mana dzīve iet uz leju.. ai pie vella..
